Trešdiena, 2014. gada 30. jūlijs

Valters, Renārs

Ceturtdiena, 29. marts (2012) 21:39

Mans sekss ar atmiņām (10) 

Kristīna Lāce


‘’Dzīvie cilvēki, kurus mēs zaudējam laika kapenēs tik dziļā miegā guļ sāns pie sāna ar mirušajiem, ka viņus visus iekļauj viena un tā pati tumsa. Kļūdami vecāki, mēs vairs nezinām, kurus modināt, dzīvos vai mirušos.’’

                                                                                                                                                                                                   Luiss-Ferdinands Selīns


Es te nesen iedomājos, kā būtu, ja es varētu saskaitīt kopā to laiku, kas manā tiktāl nodzīvotajā dzīvē ir aizgājis, nodarbojoties ar seksu. Cik stundas, interesanti, sanāktu kopā? Vai es varētu vēlāk to visu sistematizēt vēl sīkāk un mēģināt iegūto ciparu sadalīt, teiksim, starp reizēm, kad no tā guvu arī morālu baudu un reizēm, kad ne?

Vai, piemēram, reizēm, kad mani pēc tam apmeklējusi vainas sajūta vai kauns un reizēm, kad gluži pretēji - es pēc tam jutos pacilāts un pilnvērtīgāks vai novērtēts? Domājot par seksu tik absurdās kategorijās es sāku arī pašu jēdzienu ‘’seksuālā pieredze’’ uztvert kā mazliet nejēdzīgu. Jo galu galā ko tad īsti tas nozīmē? Visbiežāk uz šo tēmu ieturētajās sarunās par to sauc seksa praksē apgūtas iemaņas, atklātas zināšanas par paša vēlmēm un spējām, bijušo partneru skaitu (tas ir, iepazītus citu cilvēku ķermeņus) utt. Es gan ievēroju, ka visas iepriekš nosauktās lietas var dēvēt par produktīvu seksuālo pieredzi (protams, subjektīvā šī vārda izpratnē). Bet kas tad notiek ar visiem gadījuma sakariem, kas ar mums notikuši tādā dzērumā, ka pat nespējam to lāgā atcerēties, bezjēdzīgiem mēģinājumiem iegūt orgasmu ilgu un mokošu seksa aktu laikā, neveikliem mēģinājumiem uzbudināt partneri, kad tas gluži nav iespējams vai vienkārši seksuāliem aktiem, kurus tādu vai citādu iemeslu pēc vairs nevēlamies atcerēties vai patiešām esam aizmirsuši?

Es domāju, mēs taču neesam spējīgi atcerēties katru reizi, kad ar kādu savā dzīvē mīlējāmies, vai kur nu vēl katru šajā procesā pavadīto mirkli. Bet tas viss taču kaut kur paliek, vai ne? Nevar būt, ka tas vienkārši pazūd bezjēdzīgi nodzīvotu dzīves fragmentu jūrā. Manī, jāatzīst, ir savdabīga, grūti argumentējama pārliecība, ka kādā neizskaidrojamā, metafiziskā veidā tas saglabājas mūsos un mūsu prātu putekļainākajos kaktos – mūsu ķermeņi to visu atceras, kad mēs ne.

Mani pie tādām domām noveda kāds atgadījums, kas aptuveni pirms gada notika ar mani pašu. Man tobrīd bija īslaicīga, taču stabila partnere, ar kuru mēs mīlējāmies visai bieži, un bija pagājis jau aptuveni mēnesis seksuālās, ja tā var izteikties, kopdzīves, kad es sāku piedzīvot savdabīgus iespaidus katru reizi, kad mēs to darījām. Iespējams, tās bija kaut kādas tikko tveramas nianses viņas pieskārienos vai kustībās, taču seksa laikā pie manis sāka nākt atmiņas par mīlēšanos ar kādu pavisam citu sievieti. Pirmajās reizēs, kad tas notika, man bija grūti aptvert, kas šī bija par sievieti, cik sen es viņu pazinu un kā un kad es pēdējo reizi vispār ar viņu tikos, taču atmiņas bija ļoti izjustas un dzīvīgas.

Tas vispār ir samērā plaši apspriežams jautājums – ar ko ir nodarbināts cilvēka prāts seksuāla akta laikā. Es pats nekad neesmu bijis no tiem, kas divkosīgi un mazliet slimīgi, mīlēdamies ar sievieti, spēj domāt par ikdienišķām lietām vai, piemēram, ko es nākamajā rītā varētu apēst brokastīs. Es vienmēr esmu devis priekšroku tādam kā pustransam, zināmam bezdomu stāvoklim, kurā es galvenokārt cenšos koncentrēties uz to, ko jūt mans ķermenis. Tieši šādos apstākļos pie manis sāka ierasties šīs atmiņas. Sākumā es nospriedu, ka tas noteikti bijis kāds piedauzīgs, manas perversās iztēles ģenerēts blakusefekts, taču tas sāka atkārtoties arī citās reizēs, kad es mīlējos ar savu tā brīža partneri, un es sāku apjaust, ka viņas manierē mīlēties patiešām noteikti bija kas tāds, kas manam ķermenim lika atcerēties pagātnē sastaptu sievieti, ar kuru sekss ir bijis līdzīgs.

Tā, lieki piebilst, bija ne īpaši komfortabla situācija. Mūsu sekss bija samērā labs, taču ar katru nākamo reizi es arvien mazāk spēju kontrolēt savu prātu, atmiņas par sievieti kļuva aizvien skaidrākas, parādījās nepārprotama seja, vārds un laiks, tā nonākot līdz pat situācijai, kurā mūsu sekss bija tāds kā sekss trijatā – es, mana partnere un sieviete no manas pagātnes. Arī mana partnere ar laiku sāka just, ka es uzvedos savādi un beidzās tas viss, protams, ar kino cienīgu ainu – es nosaucu nepareizo vārdu gultā.

Šādas kļūdas sekas bija paredzamas, taču ne par to ir stāsts. Es vēl ilgi pēc tam mēģināju saprast, kāpēc ar mani notika tas, kas notika. Vai tā bija kāda fiziski piedzīvota, bet morāli nerealizēta mīlestība, ko mans prāts noliedza, bet ķermenis atcerējās, lai vēlāk atgādinātu? Vai arī vienkārši satriecoša līdzība starp divu sieviešu ķermeņiem un to, kā tās ar tiem rīkojās?

Es lietoju izteicienu ‘’ķermenis atcerējās’’, jo tas bija tieši ķermenis, kas manā galvā stimulēja šīs atmiņas. Pavisam nepārprotami, tas bija ķermenis, kas sajuta pieskārienus un lika atcerēties līdzīgos, sajuta elpu uz kakla un lika atcerēties tikpat mikli karstu dvašu no pagātnes vai, sajuzdams smaržu, atsauca prātā tādas pašas smaržas avotu.

Ja tā, tad esmu iemācījies par savu dabu ko mazliet biedējošu. Es varu daudz trenēt savu intelektu, mainīt perspektīvas vai, kā man pašam varētu šķist, mest lietas iekšā un ārā no savas galvas, taču visa beigās mans ķermenis, izrādās, zina lietas, ko es pats ne, un atceras lietas, kuras es pats svēti ticu sevi par aizmirsušu esam.  Manu ķermeni, izrādās, nevar piemuļķot, un tas pats zina, kas tam ir svarīgāks paturēšanai.

Kā arī: tas nozīmē, ka ar katru jaunu partneri, būtu tas uz vienu nakti vai uz gadu, mans ķermenis, mans prāts un mana dzīve kļūst vēl pilnāks ar spokiem.

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

Lilu

2012-04-02 13:31:20

Ziņot

Man liekas glv. tieši šīs iespaidojamības dēļ, reti ir vēlme veidot tuvas attiecības. Reaģēt netikai uz fizisko vai emocionālo, bet mēģināt uztvert būtību .. Veidot pozitīvās atmiņas no kurām negribas šķirties. :)

SS

2012-03-30 15:58:58

Ziņot

Liki aizdomāties. Paldies

Vārds

2012-03-30 15:45:39

Ziņot

Kad teikums 2reiz jāpārlasa, lai saprastu, kas teikts, atmetu domu par raxta lasīšanu. sorry

Latvijā

Jūrmalas skrituļslidošanas festivālam vērienīgs balvu fonds

"LUKOIL" Jūrmalas skrituļslidošanas festivālā, kas norisināsies svētdien, 3.augustā, ir sarūpēts vērienīgs balvu fonds vairāk nekā 7000 eiro apmērā.

Gribēji pornogrāfiju? Saņem “slimu” datoru!

Latvijā radīta jauna aplikācija sporta aktīvistiem

Raidījuma "Mūsdienu Latvijas garša" uzvarētājs radījis jaunu alus šķirni

Konjaku karalis „LOUIS XIII” atzīmē 140 gadu jubileju

Valdis Voins: Iespēja rīkot EuroBasket’2015 ir unikāla izdevība, nevis problēma

Kaspersky Lab par to, kā hakeri izmanto mākoņpakalpojumus

Interesanti

Kā pasargāt elektroierīces no pārkaršanas?

Baudot vasaru pludmalē vai ceļojot, nepieciešams pasargāt ne tikai sevi no pārkaršanas, bet arī telefonu, foto kameru vai citu līdzpaņemto ierīci. Kā pasaudzēt elektroierīces no karstuma, smiltīm un ūdens, skaidro Samsung Electronics Baltics speciālisti.

Melone - svaiguma kumoss tveicīgā dienā RECEPTES

Smūtijs – kas tas ir un kā to pagatavot? RECEPTES

Lācis kaujas ar vilkiem VIDEO

Milzīgs valis paceļ uz savas muguras smailīti ar tūristiem VIDEO 

Uztura ieteikumi vasaras karstajām dienām (1)

Ar ko remdēt slāpes karstā laikā?

Sieviešu biksīšu mīļotāja atklāsme (7)

Četrdesmittrīsgadīgais Viesturs, kādas palielas Latvijas pilsētas iedzīvotājs, ir fanātisks sieviešu biksīšu mīļotājs. Un savu mīlestību ar manu starpniecību viņš vēlējies paust plašākai auditorijai.

Atklāti par to, ko vīrieši jau sen vēlas pavaicāt savai sievietei 

Kā panākt, lai vīrieti iekāro visas sievietes (9) 

Seko puaro.lv aktualitātēm