Piektdien presē: Žūpība = plastmasenes. Politģenerāļi un alvas zaldātiņi. Soross

„Ja es būtu viņu vietā, jebkurā gadījumā uzskatītu, ka priekšroka būtu dodama sanācijas plānam - lēmums likvidēt nāktu tikai tad, ja ir skaidrs, ka neizpildās galvenie sanācijas priekšnoteikumi,” „Dienai” savu viedokli par „Krājbanku” pauž eksbaņķieris Gatis Kokins.

„Ja KPMG nāks ar sanācijas priekšlikumu, jādomā, ka tas būs pietiekami izsvērts un pamatots. Galvenā problēma ir, vai ir pietiekami spēcīgs investors, kas var sanāciju uzņemties. Tas ir lielāks risks nekā tas, ka KPMG vai FKTK pieņem kādu nepareizu lēmumu,” laikrakstā vērtē Kokins.

„Diena” raksta, ka „ātrajiem viena roka ir skopa, otra – izšķērdīga”, un pēta, kā var gandrīz divus miljonus latu nopelnīt uzņēmums, kura galveno apgrozījumu veido valsts samaksātais par ātrās palīdzības transporta pakalpojumu Rīgas reģionā.
Pēdējos gados Latvijā vispopulārākais narkotiku pārvadāšanas veids bijis ar pasta sūtījumiem, izskanēja ceturtdien Valsts ieņēmumu dienesta preses konferencē. Par to sīkāk piektdienas „Dienā”.

„Kultūras Diena” intervē koka arhitektūras kritiķi Nikolaju Maļiņinu, kurš ieradies no Maskavas uz Kuldīgā notikušajām koka arhitektūras dienām. „Agrāk katrā ciematā ļaudis spēja nocirst koku un uzcelt koka ēku. Tagad vairs tā nav, arī arhitekti vairākumā nespecializējas koka ēkās. Tas viss ir ļoti dārgi,” saka kritiķis.

„Cilvēkiem grūti kontaktēties, ja nav dzēruši,” tā latviešu nacionālās žūpības īpatnības intervijā „Neatkarīgajai” raksturo pieredzējušais narkologs Jānis Strazdiņš. Viņam vislielāko sašutumu izraisa lielās plastmasas pudeles ar apšaubāmas kvalitātes alu, šāda pudele esot pielīdzināma pusstopam un saindēšanās esot neizbēgama: „Šīs lielās, lētās pudeles ir kļuvušas par īstu lāstu, sevišķi laukos.”
Strazdiņš intervijā stāsta par alkoholisma stadijām, ārstniecības veidiem, tostarp „torpēdu”. „Savā praksē neesmu redzējis nevienu alkoholiķi, kuram būtu atgriezusies mēra sajūta,” dzērāju ticību, ka viņi spēs dzert ar mēru, apgāž narkologs.
„Neatkarīgā” raksta par valdības 100 dienām un par to, ka nedz emocionāli, nedz profesionāli Vienotība un ZRP nejūtas kā domubiedri un šīs nestabilās attiecības regulāri aktualizē jautājumu par papildu atbalsta piesaisti koalīcijai.
„Neatkarīgā” stāsta par Džordža Sorosa rūpīgi slēpto noslēpumu, proti, par to, ka viņš ir bijis notiesāts par koruptīvu noziegumu.Tas saistīts ar viņa darbībām Francijā - biržas afēru, saņemto slepeno iekšējo informāciju par lielu privatizējamu Francijas uzņēmumu.
„Neatkarīgā” intervē jauno hokeja talantu Zemgu Girgensonu un aktrisi Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu.

„Sestdiena” raksta par Mārtiņu Freimani, jo aprit gads kopš viņa aiziešanas. „Bija jautri ar jums, Bet ir taču jāpaskatās, Ko piedāvā debesjums” – šis rindas ir uz viņa kapa pieminekļa Aizputē.
„Sestdiena” sarunājas ar Saeimas deputāti Ilmu Čepāni, kura uzskata, ka referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai neatbilst Satversmes garam. „Tagad ir risks, ka mazākums varēs šantažēt valdību, rīkot vienu referendumu pēc otra, viņa bilst, norādot, ka Satversmes tiesas lēmums bija par „vilks paēdis un kaza dzīva”.
Trešo gadu par otro izplatītāko vēža formu ir kļuvis taisnās un resnās zarnas vēzis, stāsta „Sestdiena”. Žurnālā par kādu Juri, kas to piedzīvojis, par ārstēšanās iespējām un medicīniskajiem cīņas veidiem ar vēzi.
Pūres mežstrādniekam Redžinaldam Grikmanim jeb Gvido Dragem iznākusi trešā dzejas, šoreiz haiku, izlase, informē „Sestdiena”, kas viesojas pie dzejnieka.
„Lido vimbas
Naudas viltotāji
Kaļ dzīvsudrabu”

„Dienas Bizness” informē, ka dāņu cūkkopji pārņem vietējos kompleksus, ka neražas un riska apetīte var veicināt pārtikas cenu kāpumu.
„Bankas būs kūtras ekonomikas attīstības kreditētājas,” skaidrots laikrakstā „Dienas Bizness”. „Neskaidrā situācija pasaulē neveicina arī aizņemšanos, tāpat tas ietekmē banku spējas kreditēt, kas ietekmē ekonomisko situāciju un IKP pieaugumu,” norāda „Swedbank” ekonomists Pēteris Strautiņš.

„Latvijas Avīze” intervē eksdeputātu, Variešu pagasta "Deļļu" saimnieku Gundaru Bērziņu, kurš uzskata, ka „Politiskā sistēma pašlaik ražo brāķi, jo politika nozīmē kompromisa saskaņošanu, konfliktu risināšanu. Šeit otrādi – politģenerāļi ģenerē konfliktus, kuros iesaista cilvēkus kā alvas zaldātiņus.” Bērziņš norāda: „Valodas svarīguma dēļ aizņemta visa politiskā skatuve. Degvielu apliek ar nodokli – visiem vienalga, jo jācīnās par valodu. Atnāk ES vēstule, ka apturēta vairāku ES fondu finansēšana, ka Latvija var pazaudēt naudu – par to neliekas ne zinis, jo nr. 1 ir valoda.”
Latvijas iedzīvotāji ir visai slikti izglītoti par veselīgu uzturu un savām patērētāja tiesībām, noskaidrojusi „Latvijas Avīze”, kas  bijusi klāt diskusijā "Nabaga patērētājs”. Izrādās, Latvijā pilsētas iedzīvotājs ēd daudz veselīgāk nekā lauku iedzīvotājs, un tas ir saistīts ar to, ka pilsētas iedzīvotājs patērējot domā līdzi, bet lauku iedzīvotājs tikai pērk veikalā.
„Latvijas Avīze” sarunājas ar VAS "Latvijas dzelzceļš" prezidentu Uģi Magoni par kravu apriti, neseno avāriju un vagonu trūkumu.

„Telegraf” rīcībā ir informācija , ka „Dinamo” paliks bez Ozoliņa, jo „labākajam Latvijas hokejistam piedāvājuši 3 miljonus dolāru Magņitogorskā.”
„Telegraf” analizē ārpolitikas debates Saeimā, atgādinot, kādas ir ārpolitikas prioritātes un ko kurš teica.
„Telegraf” raksta, ka valsti ir pārņēmušas ādas slimības, pēta, kas notiek ar „Palink” un kāds ir pretējās puses viedoklis.

„Čas” intervē vecticībnieku mācītāju Aleksiju Žilko, kurš saka, ka vecticībnieki ir tādi paši Latvijas saimnieki kā latvieši un savu krievu valodu aizstāvēs.

Puaro.lv